Mūžīgā pilsēta
Roma. Liza-2. Novēršanas manevrs.
🟢 Zaļš.
Trattoria Trasteverē. Otrā vīna glāze. Viņš domā, ka esmu māksliniece no Viļņas. Es nestrīdos.
— Kāpēc Roma?
— Gaisma. Šeit ir īpaša gaisma.
Viņš smaida. Skaists. Nav bīstams. Tas ir labi — un slikti vienlaikus.
Telefons vibrē somā. Ignorēju.
🟡 Dzeltens.
Melnā sedans novietojas pie strūklakas. Divi izkāpj. Neskatās uz mani — bet es jūtu.
— Tev jāiet? — viņš pamanīja, ka es mainījos.
— Nē. Tikai… ieradums skatīties uz durvīm.
— Dīvains ieradums māksliniecei.
— Es zīmēju bīstamas lietas.
Viņš smejas. Nesaprot.
🟠 Oranžs.
Telefons atkal. Paskatos.
🔴 SAKARI PAZAUDĒTI
ŠELLI KOMPROMITĒTA
AUTONOMS REŽĪMS
Pasaule sašaurinās līdz punktam. Prāgai jāsaņem zibatmiņa. Man jādod tai laiks.
— Man jāiet.
— Kaut kas noticis?
— Viss. — Atstāju naudu uz galda. — Bija patīkami.
— Pagaidi, es pat nezinu tavu vārdu—
Durvis. Iela. Vespa pie sienas — atslēgas slēdzenē. Roma.
🔴 Sarkans.
Viņi mani ieraudzīja. Skrien.
Iedarbinu. Gāze.
Bruģakmeņi zem riteņiem. Kolizejs spogulī — nē, tie ir priekšējie lukturi. Divas mašīnas.
Šaura sētas iela. Viņi netiks cauri. Es — jā.
Sāk līt. Ideāli. Pēdas tiks izskalotas.
Via del Corso. Tūristi. Bremzēju. Izkūstu pūlī. Vespa pamesta — žēl, bija laba.
Kājām caur Panteonu. Kafija papīra glāzē — leģendai. Neviens nemeklē spiedzi ar latte.
🟡 Dzeltens.
Svētā Eņģeļa tilts. Tibra lejā melna un mierīga.
Viņi mani pazaudēja. Pagaidām.
Zibatmiņa saņemta.
Borns aizgājis.
Paldies par laiku.
Tātad izdevās. Šelli rokudzelžos, bet misija izpildīta.
Skatos uz ūdeni. Domāju par viņu — to no trattoria. Nekad neuzzinās, kas es esmu. Tā ir labāk.
⚪ Balts.
Rītausma pār Romu. Esmu uz jumta pie Spāņu kāpnēm. Pilsēta mostas.
Autonoms režīms. Nav Šelli. Nav pavēļu. Tikai es un misija.
Cik jūs esat?
Pietiekami.
OPERĀCIJA AUTONOM — ROMAS SEKTORS: IZPILDĪTA
← Prāga: Kontrolpunkts Norvēģija: Brīvā peldēšana →